[ievads]
Mēs daram šito laikmetu…
Mēs daram šito laikmetu, laikmetu…
Mēs daram šito laikmetu, laikmetu…
Mēs daram šito laikmetu, laikmetu…
Daram šito laikmetu, laikmetu…
Jo mēs daram šito laikmetu, laikmetu… ČE!
Tas spīdums uz rampas
Kad mēs spļaujam no tās un lūzt sprandas
Dzimst brīnums! džins no lampas
Tā jaunā nauda tieši no bankas
Kur ir mani potrahi? ugh, tās džangas
Tās džangas, ja, ugh, zin-n-n-n…
Ja tu prasi man, tad es prasu tev: ”kur ir tas mans?
Kur ir tas mans, j-ja, ei, kur ir tas mans?”
Īstais brīdis, noņem daiļavai to plīvuru
Jauna diena klāt un tā padara mani dzīvu
Tā vienmuļa kļūst tiem, kas to pavada uz bīta
Tāpēc es to spēli mainu tā kā vakaru ar rītu, vakar un rīt
Jā, kā pārākais blēdis
Gaidi mani vienu, jā, bet pārnākam mēs
Tu zini, to līdz šim neviens pārprast nav spējis
Tu zini manas atbildes, bet paprasi, kāpēc?
Tā vadu gūzma
Skrienu idejai pa priekšu, mani vada tā plūsma
Kad vairs nesmērē tā viela, kas ir adatā grūsta
Tev cits kārdinājums, jā, Ādama čūska, ugh
Manas domas plūst apejot laiku
Bet kājas grimst gaidot to kapeiku naivi
Tu redzi mani, domājot, kam tev to vajag
Bet varbūt labāk padomā, no kā tev ir bail?
[piedziedājums] [rolands če]
Salīp tas prātiņā tīri feini
Pacel rokas labi augstu, bet tas, ko tev gribu teikt, gribu teikt
Tevi tālāk vienmēr aizved, aizved
Kad mēs daram šito laikmetu, laikmetu
Jo mēs daram šito laikmetu, laikmetu
Jo mēs daram šito laikmetu, laikmetu
Salīp tas prātiņā tīri feini
Pacel rokas labi augstu, bet tas, ko tev gribu teikt, gribu teikt
Tevi tālāk vienmēr aizved, aizved
Kad mēs daram šito laikmetu, laikmetu
Jo mēs daram šito laikmetu, laikmetu
Jo mēs daram šito laikmetu, laikmetu
Tas spīdums…
Tās maniaka acis
Ja tikai tevi līmētu kā salīp manas taktis
Bet tavā priekšā izšķīstu, vari salikt mani pats
Kad pacelts tiek miķis un mētājas rokas
Neredzami prātojumi ir greznākās rotas
Tu neredzi tiem termiņu, bet aizmirsti
Jo vakardiena ir kapa vieta un es metu tajā rozes
Ar dziesmu pa dzīvi, kur viss jau ir bijis
Sadeguši šīferi, izlaustas sijas
Izskaustas cerības, tik jauns un miris
Bet laikam esam šeit, jo tas ir ļauts, ko mīz? tāpēc
Daram lietas tik dulli
Tā ir dziļa jūra, neprasi man, vai es ģīmi jūtu
Spļauju uguni, klīst dūmi, iekustinu pūli
Jauna ģimene, jauns roļiks, ja, divi nulle
[piedziedājums] [rolands če]
Salīp tas prātiņā tīri feini
Pacel rokas labi augstu, bet tas, ko tev gribu teikt, gribu teikt
Tevi tālāk vienmēr aizved, aizved
Kad mēs daram šito laikmetu, laikmetu
Jo mēs daram šito laikmetu, laikmetu
Jo mēs daram šito laikmetu, laikmetu
Salīp tas prātiņā tīri feini
Pacel rokas labi augstu, bet tas, ko tev gribu teikt, gribu teikt
Tevi tālāk vienmēr aizved, aizved
Kad mēs daram šito laikmetu, laikmetu
Jo mēs daram šito laikmetu, laikmetu
Jo mēs daram šito laikmetu, laikmetu
[nobeigums] [rolands če+Shady Ladies]
Jo mēs daram šito laikmetu
Jo mēs daram šito laikmetu
Tava pieredze nesniedzas tik dziļi, tāpēc atliek tikai pamanīt to aisbergu
Jo mēs daram šito laikmetu, laikmetu
Jo mēs daram šito laikmetu...