Noskumusi debesīs, pārsalusi lido svīre

Noderētu rudenī pat aklai vistai grauds

Siltiem maija ziedoņiem aizlidos jau viņi garām

Nokritušās koku lapās lemts ir aprakt dvēseli

Un tad viņš nāca laukā no kāša

Spītējot vējam un pielūdzējām

Mīlu bez prāta, strauju un ātru

Dāvāja vienīgai spārnotai

Vecpilsētas bēniņos noskatīta sen jau ligzda

Vecās dūdas kaimiņos lai mokās skaudībā

Saulei tuvāk pielidos svīres cerības un sapņi

Griestu stutēs spalvas putēs, tā būs mīlas uzvara

Un tad viņš nāca laukā no kāša

Spītējot vējam un pielūdzējām

Mīlu bez prāta, strauju un ātru

Dāvāja vienīgai spārnotai

Un tad viņš nāca laukā no kāša

Spītējot vējam un pielūdzējām

Mīlu bez prāta, strauju un ātru

Dāvāja vienīgai spārnotai