Tu nesaki jā

Vai gribi pasēdēt divatā

Tu nesaki nē

Vai gribi palikt vienatnē

Un neskan telefona zvans

Un nesaprast to man, ko tāda jauna meitene jūt

Man jau trīsdesmit, tev tik piecpadsmit

Bet tu saki man varbūt

Tu esi alumīnija cūka

Kad pienāks diena, kad dejosim?

Tu esi alumīnija cūka

Kad pienāks nakts, kad mēs mīlēsim?

Tu esi alumīnija cūka

Mīļā, es zinu, ka tev nav sirds

Tas nevar vairs tā tik ļoti vilkties garumā

Tu nesaki jā

Ja miegs tev nenāk vakarā

Tu nesaki nē

Ja pamostos es pagaldē

Es tikai vienkāršs lauku zēns

Un nesaprast to man, ko tāda veca tantiņa jūt

Man tik trīsdesmit, tev jau sešdesmit

Tomēr saki man varbūt

Tu esi alumīnija cūka

Kad pienāks diena, kad dejosim?

Tu esi alumīnija cūka

Kad pienāks nakts, kad mēs mīlēsim?

Tu esi alumīnija cūka

Mīļā, es zinu, ka tev nav sirds

Tas nevar vairs tā tik ļoti vilkties garumā

Tu nesaki jā

Vai gribi pasēdēt divatā

Tu nesaki nē

Vai gribi palikt vienatnē

Un neskan telefona zvans

Un nesaprast to man, ko tāda jauna meitene jūt

Man jau trīsdesmit, Tev tik piecpadsmit

Bet tu saki man varbūt

Tu esi alumīnija cūka

Kad pienāks diena, kad dejosim?

Tu esi alumīnija cūka

Kad pienāks nakts, kad mēs mīlēsim?

Tu esi alumīnija cūka

Mīļā, es zinu, ka tev nav sirds

Tas nevar vairs tā tik ļoti vilkties garumā

Tu esi alumīnija cūka

Kad pienāks diena, kad dejosim?

Tu esi alumīnija cūka

Kad pienāks nakts, kad mēs mīlēsim?

Tu esi alumīnija cūka

Mīļā, es zinu, ka tev nav sirds

Tas nevar vairs tā tik ļoti vilkties garumā