Pilsētas Meitene

By Eliots

On Vecais stafs

Released on June 15, 2014

Thumbnail

[1. pants: Eliots]

Pilsētas meitene ar kokteili zem neona gaismas

Tabakas dūmi, skaļa mūzika, freona gaiss

Viņai krīt pie kājām biezi banku sektora slaisti

Krīt ar putekļiem un blīkšķi kā betona maisi

Eņģeļu vaibsti, kas maskē viņas velnišķību

Bet to čaļu klātbūtnē šī tēlo pelnrušķīti

Lai gan nekad dzīvē nav taisījusi rokdarbus

Nav arī no tām, kas sēž uz koka kā kokvarde

''She's a man-eater'', es zinu viņas rokrakstu

Ja būtu jāuzrunā, tad, bļin, es laikam nosarktu

Draiska kā taurenis, tad, kad laiska kā lauvene

Mirkšķina acis, kas sirdis vaļā taisa kā austeres

Viņa prasa piķi trakāk kā pīpmaņa plauša

Skatās nicīgi uz tiem, kam tā nav īpaši daudz

Bet vēl nicīgāk uz tiem, kas to ir gatavi tērēt

Viņas garderobei, somiņām, apaviem, drēbēm

Pienāk precējies švīts, kam nav laulenes līdzi

Saulenes šķībi, viņš mеklē draudzeni uz brīdi

Viņš ar prāmi taisās pamest Rīgas sauszemi rīt

Austеres, pīli, pāris augstas raudzes vīni

Pēc stundas viņa noslīpētais baritons lūdz:

Vai viņa nākšot līdzi uz numuriņu ''Radisson Blu''?

Viņa atbild, ka aiziešot uz tualeti

Un atpakaļ nenāk - viņa nolec


[Piedziedājums: ansis]

Atvaļinājums tev būs Spānijā

Bet es te tikai braukāju ar ''Scania''

Rakstu dziesmas uz pavadzīmes kabīnē

Kamēr tu ar kādu vakariņo Parīzē


[Piedziedājums: Eliots]

Tu esi kā golfa klubs, es kā kolhozs, mazā

Tev nav vajadzīgs čalis, bet gan kovbojs bagāts

Naftas magnāts, kam rančo pāris ''Rolls-Royce'' glabājas

Tev vajag grāfu kā Kareņinai - Tolstojs, mazā


[2. pants: Eliots]

Es tevi nozagšu no dzelzsbetona krātiņa

Es tev parādīšu, kā rīkoties ar rāciju

Tu varēsi koķetēt ar fūristiem un baļķvedējiem

Ļaujot pluinīt savus matus visiem draņķa vējiem

Jā, es zinu, šis nav ''Lexus'', bet braucam, sēdies

Ja gribi smaržot pēc pirtsslāvas alkšņu dēļiem

Guļot dīķī uz peldmatrača ar aukstu dzērienu

Mēs kausimies ar dunduriem - mauku bērniem

Uznāks negaiss, melna paliks pamale, krasts

Mēs bēgsim istabā līdz apenēm kā nabagi slapji

Krāsnī pagales sprakšķ, galdā Latgales našķi:

Vēžu pīrāgi, karbonādes gabali braši

Tu nekad neesi redzējusi dabā lūsi vai briežu govi

Ar briedēnu priedēs, nevis būrī aiz stiepļu žoga

Pie ezera, kurā guļot nogrimusi ''Pantera''

Pirms gadiem vēl esot ārā bijis gals no antenas

Bērnu dienu blēņu vietas, ogu vietas, sēņu vietas

Smukas ūdenstilpnes, zvejas vietas, vēžu vietas

Paķer kaut ko mīkstu, ko var novietot zem sēžamvietas

Celmi, baļķi un akmeņi ir mēbeles cietas

Ir pie Daugavas, Gaujas un pat Mēmeles vietas

Uz kurām ceļi neved un kur drēbes ir liekas

Es vēlos parādīt pilsētas meitenei zvaigznes

No laivas, kad apkārt nav pilsētas gaismas

Nomest airus un ļauties, lai straume mūs aiznes

Tāpat kā šaubas un raizes

Bet kāpēc tu joprojām esi auksta kā aisbergs?

Koķetē ar čaļiem, kam ir nauda vai ''Chrysler's''

Neviens nespēj likt tevī pamosties kaislei

Tu atnāc, iedzer šampanieti, pagrozies un aizej


[Piedziedājums: ansis]

Atvaļinājums tev būs Spānijā

Bet es te tikai braukāju ar ''Scania''

Rakstu dziesmas uz pavadzīmes kabīnē

Kamēr tu ar kādu vakariņo Parīzē


[Piedziedājums: Eliots]

Tu esi kā golfa klubs, es kā kolhozs, mazā

Tev nav vajadzīgs čalis, bet gan kovbojs bagāts

Naftas magnāts, kam rančo pāris ''Rolls-Royce'' glabājas

Tev vajag grāfu kā Kareņinai - Tolstojs, mazā