Uz ceļa ir vislabāk kā nekur

Uz ceļa – tas jau arī ir – nekur

Nav Tērvetes, nav Engures, nav Balvu

Ir tikai kājas, nejūtu es galvu

Nav tēva, mātes nav, nav māsu, brāļu

Tik – birztalas kā debesis tāltāļu

Un – mākoņi, un vientulība cēla

Sirds runā kā no pazudušā dēla

Ceļš nav daudz, bet nav arī – mazliet

Ceļš ir ceļš – tas vienīgais, kas ir

Un cita nav. Dievs ceļu šķir. Tik ir

Iet bārenīte, jūtu – iet trīs dēli

Iet dievturi kā miglas veļi vēli

Viens mācītājs ar skaistu, baltu krustu

Neviena dvēsele, lai nepazustu

Es esmu ceļš, pats sevi eju, Dievs!

Kā tautasdziesmā zelta matiņš tievs

Laiž pādi šurp uz ceļa, kūmas dzied

Sirms večuks tālu rāda: “Saule riet.”

Ceļš nav daudz, bet nav arī – mazliet

Ceļš ir ceļš – tas vienīgais, kas ir

Un cita nav. Dievs ceļu šķir. Tik ir