(Mani sauc Edavārdi

Dzīve ira kā ceļš, dzīve ira kā ceļš

Yeah!

Es ceru, ka mani nearestēs par šito

Yeah!

Edavārdi

Tas ir Eminema bīts, ja kas, tas nav Anša bīts, ja?

OK

Viens, viens, viens)

[1. pants: Edavārdi]

Es eju savu ceļu, jo jums sekot nevarēju

Var nedot ceļavēju, kamēr elpot vēl es spēju

Es svinu uzvaras, jums visiem veltot ledus seju

Jo jūs teicāt: „Tas nav iespējams!”, kā semplot Haddaway

Varu teikt, ka esmu labākais, pat ja radu sviestu

Jo jūs pārliecinās laba reklāma, ne laba dziesma

Un Tu man saki: „Viss, ko tu dari, šeit smird!”

Bet šis nav reprezents, nu labi, ir, ej dirst, veci

Tu uzkrāsojies, lai mānītu – triks lēts tas ir

Bet man ir zilas lūpas, jo esmu tik vēss

Gribi lejā mani redzēt, bet es ar prieku slimoju

Tik ļoti, ka tad, kad es krītu, Tev šķiet, ka lidoju

Liec barjeras, lai radītu man sāpes

Tās atgādina kāpnes dikti garas te

Es nemainu kursu kā piķim „Parex”, bļe

Tagad ģipsī kājas tiem, kas lika padenes

Esmu slims, do’ man „Grindex” un „Tic-Tac”

Bliežu traki, bet man pimpis ir Big Pun

Gribi, lai padodos? Šī int’rese ir farss

Jo uz ceļiem izskatos kā sprinteris pirms starta

Klinšu svars visam, ko te saku, neceri, ka tintes maz

Printeris karsts, jo tik dulla rindu sintakse

Teksts paņem Tevi, jo ir slims kā incests, sirds un rindas

Šiten mirdz kā dzintars

Nevēlos būt kings vai princis, kas dirš un slinks

Vai mirs no indes, smaga lirika kā svins un cinks

Tu labāk neko nesaki – tev Sfinkss ir Simba

Mana publika nav auksta, bet ja saņemos un izsviežu jums dziesmu

Es jūtos tā kā rudenī, veci, tāpēc, ka zem viņas redzu tik bieži +1

Un es iešu uz priekšu

Lieku repā faktus, Tu mani netā baksti

Ar komentiem, ka tas, ko trekā saku, garām?

Lieto stresā blatus, bet tas nesāp, bļaģ

Neesmu gejs – mans nestāv blakus Tavam

Ceru, ka zini, ka man nevajag haļavu, nevajag’a ļevas idejas un liekus vārdus

Pat ja mani tikai malu malās lamatas pavada visa mana ceļa garumā – es ietu pāri

Stresam nav pamata, ja Tu Edu te pamani, jo viņš debates padara te par 1 frāzi

Sarunas beidzas, jo tas ir what the fuck, kad saku savu stafu, kas te pakaļas uz vietas gāž

Es biju kluss, savāds. Tagad pohuj, pateicoties lirikai, vakarā pat ir pilns klubs savākts

Skils, kurš parāda, ka visumā visu var darīt, diss’i nav misija mana, čista, man ideju gana

Vai tu tiec līdz? Liriski traks! Es svilinu vinilu, fanes sev klāt vilinu pats

Uz šito biļeti prasi? Te tikai ģimene, kas slima ir kā minimums, bet civila, bļaģ

[Piedz.]

Dzīve ira kā ceļš, jo tā ira kā ceļš

Dzīve ira kā ceļš

O, ou

Kā ceļš

Kā ceļš

Kā ceļš