[Verse 1]

Es gribētu paprasīt, ja tas būtu iespējams

Tam, kas cilvēku ir radījis

Vai viņš otrreiz to būtu darījis

Diez vai sākumā viņš to tā bija domājis, a

Ka no mērkaķa izveidosies tāds kustonis, a

Kas lai varētu savas slimīgās tieksmes apmierināt

Ir gatavs sevi un visu pasauli iznīcināt, a

Lai kā arī negribētos par to domāt sākt

Bet taču nebūs otra iespēja savādāk dzīvot mēģināt

Viss, kas notiek šodien, rīt jau vakardiena būs

Bet tas, ka rītdiena var nepienākt

Arvien reālāk kļūst

Un naivi domāt būtu ka kādreiz kaut kas mainīsies

Un tādam kustonim kā cilvēks

Vienreiz tiešām atvērsies

[Chorus]

Katru dienu

Katru stundu

Katru minūti

Kaut kur karo

Katru dienu

Katru stundu

Katru minūti

Kādu aprok

[Verse 2]

Jocīgi sanāk, ka viens psihiski nenormāls

Var dot komandu un lietā tiks likts paliels arsenāls

Un vienmēr būs atsaldētie, kas pavēles neapspriež

Viņi nedomājot močī un, ja vajag, galvas griež

Ja sanāk nobliezt bērnus vai vecus nabagus

Tad, atvainojiet, bet tā bija kļūda navigācijā

Bet par varonību tu vari tikts iekļauts varoņu sarakstā

Un ar jaunu iedvesmu doties nākamajā uzdevumā, jā

Arī mums dažreiz, protams, prasās kārtīgi pakarot

Ar četrdesmit piektā gada kuģi Amerikai Kuveitu palīdzēt atbrīvot

Arī mums gribās iet parādēs un demonstrēt savu spēku

***, vai jūs gadījumā neesat zaudējuši jēgu?

Ja drīkst, es varbūt izteikšu savas personīgās domas

Tas izskatās nožēlojami

Tās bija Armanda domas

[Bridge]

Kāds cilvēks bijis ir tāds tagad ir un vienmēr tāds būs

Tikai tas ar ko var nobliezt arvien spēcīgāks kļūst

Tas, ka mirklī pasaule var izšķīst neapmierina mūs

Tādēļ cerēsim, ka drīz jau kaut kas spēcīgāks būs

Vai pietiks iemesli močīties? Tas lai neuztrauc jūs

Gan reliģiski, gan citi debīli motīvi vienmēr būs

Cilvēks cilvēku ir šāvis, tagad šauj un vienmēr šaus

Kamēr no Zemes virsa vienā dienā pazudīsim blaukts

[Chorus]

Katru dienu

Katru stundu

Katru minūti

Kaut kur karo

Katru dienu

Katru stundu

Katru minūti

Kādu aprok

[Verse 3]

Kas ir tie cilvēki kas citiem pavēles var dot?

Kas var pavelēt gulēt?

Un var pavelēt karot?

Un ja labprātīgi neatdosi savu dzīvību

Tad tie tipi paši ir tiesīgi atņemt tavu dzīvību

Tu saki, ka tā nav, ka tā nevar būt

Arī tie zemūdenē domāja, ka tā nevar būt

Kad iesauc armijā tev saka, ka tev ir pienākums pret valsti

Un pēc pavēles kā sunim tev liks padot balsi

Ja tu domā, ka kādam kaut ko varēsi iebilst

Tad kļūdies jo armijas priekos arī karceris ietilpst

Es neesmu lohs, lai kādam kalpotu, a

Nevar būt tāds pienākums kādam savu dzīvību atdot

Man nav tādas vēlēšanās kādu močīt nost

Manī nav dzīvnieku instinktu citam dirsā kost

Es neesmu suns, lai klausītu kāda pavēlēm

Es netaisos pakļauties citu slimīgajām vēlmēm

Es pats spēju domāt

Un pats zinu, kas darāms

Es esmu cilvēks

Un mans vārds ir Armands