[1. pants – ansis]

Vai tu redzi, kā samainās seja, kad cilvēkiem principus piemirst ir izdevīgi?

Vai tu redzi, cik neskarti paceltu galvu var pastaigāt tie, kas to izdarīja?

Man besī, cik normāla mūsu dzīves sastāvdaļa ir reklāmas industrija

Visi zina, cik lēti ir tie visi reklāmas dīli, jūs bomāri, plikadīdas

Mēs ar reperiem smejamies par tavu dirsu, kas plīst, meklējot uzmanību

Kāda mentālā ģimnastika attaisnos tavu sociopātisko uzvedību

Tev pēc vārda pat nav ilgi jāmeklē, atrunu Bībele sen jau bija uzrakstīta

Kamēr visiem ir pohuj, man liekas, es abām kājām stāvu nekustīgs ugunī

Kura nauda ir tavā makā, kad stāsti, ka Padomju dzīve bija vieglāka?

Ka tā visa ir propaganda, pofig – austrumi, rietumi, abi ir vienādi?

Un kad pilsētā armija ienāca, kurš to teica, ka viss nav tik vienkārši?

Kurš tad grozīja naratīvus, izliekoties, ka mums tagad jāmedī sniegpārslas?

Tu iegāzi avotā indi, ūdenī, kuru dzers nākamās paaudzes

Tava morāles kompasa adata rotē uz apli, tu pērkamā padauza

Laikam domā, ja tu nepārdosi savu jobano dirsu, tev nokritīs gabals

Un tad, kad tevi pieķers aiz rokas, es ceru, tā operatīvi tiks salauzta

Zini, cik vieglprātīgi mentālie keisi un senili penši ir piekrāpti?

Cik netīras kriptokapeikas tu esi savu bērnu nākotnei iekrājis?

Tad, kad viņi apēdīs labāko paiku un absolvēs labākās iestādes

Vai tu stāstīsi viņiem, kā garšoja siers aiz Putina pipeles priekšādas?

Kādam bomāram jābūt, lai taisītu fake news lapas netā dēļ centiem

Ja tu zini kādu no tiem bomāriem, iedod pizdī pirms tu piezvani mentiem

Tikai laika jautājums, kurā tie pimpji piekļūs pie taviem senčiem

Ko tu teiksi, kad pasargāt ģimeni savu izrādījās veltīgi centieni, ko?

[Piedziedājums – ansis]

Vai tu nāksi uz ielas, nāksi uz ielas? (Jā)

Vai tu lasi starp rindām?

Vai tu redzi krāsu uz sienas? (Krāsu uz sienas)

Bet vai tad, kad būs jāiet, tu nāksi uz ielas? (Panāc ka laukā, bļe)

Vai tu nāksi uz ielas, nāksi uz ielas?

[2. pants – Steps]

Visiem principi rullē līdz parādās summas ar vairākām nullēm

Parādi piķi un nomainās naratīvi

Vienmēr politika līdzās parazītam

Kā sadalīt, savākt un pazemot kaimiņu lieliski mākam

Vergu mentalitāte, kas velkas mums līdzi no sentēvu mājām

Kurini naidu un pizģī to klaipu no cita, kam tēva nav mājās

Sadali kucēnus klasēs, rasēs un pasēs

Un noskaties, tālāk viens otru tie kastrēs

Vai pārdod tiem dievu kā opiāti miegu un paši lēks kastēs

Nav dīlerim vielu, kas iztīrīt ielu var ātrumā spēli šo pārspēt

Kā solījums pāķim par mūžīgu mieru un pasaules slimības ārstēt

(Vajag tik mācēt, vainu iemācīt mācēt)

Vainīgi vecāki, vainīgs ir krievs

Ienīstam gejus, bet krāpjam mēs sievas

Nepatīk melnais, bet degunā sniegs

Liekuļot letiņam sanāk tik viegli

Kamēr tiem pidariem augšā par tevi nāk smiekli

Letiņam spogulī veras pretinieks

Iemet tik ogu, lai veras širmis ciet

Darbā un karā viņš gatavs svešam iet

Uz grābekļiem kāpjam jau gadu desmitiem

Kamēr no pakaļām mūsu kapeikas kabatā Kangaram tiek

Aiziet

[Solo]

[Nobeigums]

Nodevība

Nodevība

Nodevība

Nodevība