[1. pants: Alexx Dynamo]

Man ir apnicis, ka no rīta jau blakus

Esi tu, un momentāni krīti ap kaklu

Man ir apnicis, ka regulāri tīri man maku

Tu esi kuce, kas tikai atņem dzīvi un sapņus

Ar tevi jūtos tā kā līķis ar kapu

Man jau vajadzēja sen būt uz strīpas, ne apļa

Ja grasos tevi pamest tad es trīcu kā lapa

Un nolaižu rokas – laikam mīla ir akla

Tad es atceros, kas tevi padara skaistu

Diena ir tumša, līdz tu to padari gaišu

To, ka mani bendē, es pamanu ar laiku

Tāpēc dzīvoju uz brīdi, ar šo karaļu kaifu

Ar tevi kopā stāvam augstāk nekā debesskrāpis

Ar tevi kopā esam vairāk nekā leģendāri

Mūs nekas nepiš it kā visiem būtu celibāts

Un ja man esi tu, tad jūtos bagātāks kā emirāti

[Piedz.]

Es zinu, ka man vajadzētu pielikt tam punktu

Jo pieskaroties Tev, es tikai aiztieku tumsu

[2. pants: Alexx Dynamo]

Tev bija taisnība saulīt, es netiku tālu

Bet moška būtu ticis, ja tu nepistu prātu

Mūsu attiecības izskatās kā episka sāga

Starp labo un ļauno, kur tu perini plānu

Kā mūs padarīt par Boniju un Klaidu

Kamēr domāju, kā samazināt promiļu skaitu

Jo tu man vairāk liecies kā hroniska kaite

Dēļ kuras pazūd bilde it kā komiksu graiza

Tu neesi stāsts, kam ir laimīgas beigas

Tu esi lāsts aiz smaidīga feisa

Tu esi nāve zem kaislīgas kleitas

Ko tu ļoti labi zini, jo ir taisnība teikta

Bet tu esi vienīgā, kas var mani savaldīt

Tu noņem visas manas sāpes tā kā analgīns

Ceļš pa kuru eju ir slidenāks kā lubrikants

Un pat ja tevi pametu, tu esi atpakaļ kā bumerangs

[Piedz.]

Es zinu, ka man vajadzētu pielikt tam punktu

Jo pieskaroties Tev, es tikai aiztieku tumsu