[Verse 1]

Neredzu īsti, vēss minimāli

Nezināju nemaz, ka pietiks spēka tikt tālu

Pārsteidzu tik bieži sevi, ka vairs neesmu pārsteigts

Kādu laiku gultas režīmu? jā, to man ārsts teiktu

Bet, ja tu kaut nedaudz mani pazīsti

Es muļķībām neklausu, tāpat labi sadzīs

Prāts man palīdz un es pats sev dažreiz arī

Dodu priekšroku visam tam, kas tiek paveikts dabīgi

Ienīstu piespiedu kārtas, esmu par brīvu prātu

Tādā veidā nebūs traumu mūsu cilvēcei drīz klāt

Vienu lietu lieku lietā, kā jau mēs visi

Tu jau zini, par ko ir runa, viegli vienā straumē tikt

Mēs visi esam viens, tikai apstākļi traucē

Tie mainās, nav iespējams visu atstāt saulē

Tik daudz lietu, kurām nevajadzētu kust

Tik daudz lietas pašas nemācētu zust

Pluss - tik daudz un par daudz ir zaudēts

Tik īsā brīdī, atkal jau ir saullēkts

Un visām šīm sekām ir ovāls princips

Katrs fiziski kā slimnieks, bet morāli - princis

Un nav nevienam tiesību pārmest

Visiem laimē jāpeld, veiksmēs mierīgi jālec

Pa lielam, jebkuram var prasīt

Bet atbildes šoreiz ir redzamas ar acīm

[Chorus]

Ne vienmēr viss ir kā izskatās

Bet tuvumā viss var kļūt sliktāk

Ieskatītos acīs, ja nevarētu citādi

Bet biedē fakts, ka atkal esmu miglā

Nebiedē runas, nebiedē mīti

Biedē brīži, kad esmu kā neredzīgs

Dažas lietas vajadzēja izbeigt jau sen

Es atkal esmu stiprāks par sevi

[Verse 2]

Pat, ja kādam būtu ideāla redze

Kā radība, kas uztver - tu minimāli dedz

Izšķīsti un izkūpi gaisā

Atbilde - kāpēc daži pa mākoņiem staigā?

Padomā vēlreiz par lietām, ko runā

Padomā par lietām, ko redzi

Tev jāzina kļūda vienādojumā

Var dzīvot ar acīm, bet var iztikt bez

Mīlestība viena, par kuru nemitīgi bliežu

Jo, kā jau katram, mana sirds man bezgalīga šķiet

Kā gan dzīvot savādāk, ja vēlāk nāksies visiem mirt?

Tā ir spēle, veiksmes citiem nav, toties citiem ir

Viss iet uz apli, tas ir vairāk kā skaidrs

Pirms laiciņa, pirms vēl gaisā bija zvaigznes

Neuzdod jautājumus, ja neesi tiem gatavs

Ja neapmierina atbilde, vēlāk nejautā atkal

Pārāk daudziem sanāk dzirdēt to, ko vēlas

Jāpamaina metodes, kā mājās skolot bērnus

Neviens negrib sāpināt un tāpat tikt sāpināts

Ir tikai incidenti, no kuriem vairums likti atmiņās

Vairāk racionalitātes, vairāk loģikas

Pasaule mainās, mainās daba, mainās hronika

Gadiem ejot, viss kā miglā var šķist

Bet es zinu, tas ir tikai izrādes triks

[Chorus]

Ne vienmēr viss ir kā izskatās

Bet tuvumā viss var kļūt sliktāk

Ieskatītos acīs, ja nevarētu citādi

Bet biedē fakts, ka atkal esmu miglā

Nebiedē runas, nebiedē mīti

Biedē brīži, kad esmu kā neredzīgs

Dažas lietas vajadzēja izbeigt jau sen

Es atkal esmu stiprāks par sevi

Ne vienmēr viss ir kā izskatās

Bet tuvumā viss var kļūt sliktāk

Ieskatītos acīs, ja nevarētu citādi

Bet biedē fakts, ka atkal esmu miglā

Nebiedē runas, nebiedē mīti

Biedē brīži, kad esmu kā neredzīgs

Dažas lietas vajadzēja izbeigt jau sen

Es atkal esmu stiprāks par sevi